AI intelekts ir mūsu pašu intelekts
Prezentācija “AI intelekts ir mūsu pašu intelekts” aplūko mākslīgā intelekta (MI) un cilvēka prāta savstarpējās līdzības un atšķirības gan no filozofijas un teoloģijas skatpunkta, gan saista šo tēmu ar aktuāliem sabiedriskiem un politiskiem notikumiem. Autors rāda, kā lielie valodas modeļi (LLM) var tikt uzskatīti par cilvēka radītiem “pēc viņa līdzības” un diskutē, vai MI reiz varētu iegūt “dievību” vai “dvēseli”. Prezentācijā citēti vēsturisko personību (Dekarta, Leibnica, Einšteina u.c.) iedomāti “viedokļi” par mākslīgā intelekta dabu, kā arī tiek pieminēti mūsdienu AI pētnieki (Tjūrings, Hintons, LeKans u.c.). Atsevišķa sadaļa veltīta MI saistībai ar Krievijas–Ukrainas karu un iespējamo lomu dezinformācijas apkarošanā. Autors uzsver arī MI potenciālu “planetārās izglītības” un noosfēras kontekstā, kā kopīga cilvēces kolektīvā saprāta paplašinājumu. Vienlaikus norādīts, ka MI rezultātu kvalitāte ir atkarīga no lietotāja prasmes formulēt labus jautājumus, un ka, pētot mākslīgo saprātu, cilvēks vienlaikus pēta arī sevi. Beigās akcentētas nākotnes perspektīvas, kurās MI un cilvēku saprāts varētu arvien ciešāk savienoties un kopīgi attīstīties.
The presentation “AI Intelligence is Our Own Intelligence” examines the similarities and differences between artificial intelligence (AI) and the human mind from both a philosophical and theological perspective, and connects this topic with current social and political events. The author shows how large language models (LLM) can be considered to be created by man “in his image” and discusses whether AI could one day acquire a “deity” or “soul”. The presentation quotes the imaginary “views” of historical figures (Descartes, Leibniz, Einstein, etc.) on the nature of artificial intelligence, and also mentions modern AI researchers (Turing, Hinton, LeCan, etc.). A separate section is devoted to the connection of AI with the Russia-Ukraine war and its possible role in combating disinformation. The author also emphasizes the potential of AI in the context of “planetary education” and the noosphere, as an extension of the collective intelligence of humanity. At the same time, it is pointed out that the quality of AI results depends on the user’s ability to formulate good questions, and that by studying artificial intelligence, a person is also studying himself. At the end, future perspectives are emphasized in which AI and human intelligence could be increasingly connected and develop together.
